Ķīnā ražots pašbraucošs autobuss ir apskatāms tehnoloģiju inovāciju izstādē Parīzē, Francijā.
Ķīnai un Eiropas Savienībai ir plašas iespējas un perspektīvas divpusējai sadarbībai, ņemot vērā lejupvērstu spiedienu un pieaugošo nenoteiktību visā pasaulē, kas palīdzēs sniegt spēcīgu impulsu pasaules ekonomikas atveseļošanai.
Viņu komentāri izskanēja laikā, kad laikraksts "South China Morning Post" svētdien ziņoja, ka Ķīna un ES gatavojas rīkot augsta līmeņa tirdzniecības dialogu, lai apspriestu vairākus globālus ekonomiskos izaicinājumus, piemēram, pārtikas nodrošinājumu, enerģijas cenas, piegādes ķēdes, finanšu pakalpojumus, divpusējo tirdzniecību un investīciju jautājumus.
Ķīnas Renminas universitātes Starptautiskā Monetārā institūta pētnieks Čens Dzja sacīja, ka Ķīnai un ES ir plašas sadarbības iespējas vairākās jomās, ņemot vērā globālo spiedienu, ko rada ģeopolitiskā spriedze un pieaugošā nenoteiktība par pasaules ekonomikas perspektīvām.
Čens sacīja, ka abas puses varētu padziļināt sadarbību tādās jomās kā tehnoloģiskās inovācijas, enerģētiskā drošība, pārtikas nodrošinājums, kā arī klimata un vides jautājumi.
Piemēram, viņš teica, ka Ķīnas sasniegumi jaunos enerģijas pielietojumos palīdzēs ES gūt lielāku progresu nozarēs, kas ir būtiskas cilvēku iztikai, piemēram, jaunas enerģijas transportlīdzekļos, akumulatoros un oglekļa emisiju samazināšanā. Un ES varētu arī palīdzēt Ķīnas uzņēmumiem straujāk augt tādās galvenajās jomās kā kosmosa izpēte, precīzā ražošana un mākslīgais intelekts.
Ķīnas Bankas pētniecības institūta pētnieks Je Jindans sacīja, ka stabilas attiecības starp Ķīnu un ES palīdzēs veicināt ilgtspējīgu un veselīgu ekonomisko attīstību abām pusēm, kā arī dos ieguldījumu starptautiskās situācijas stabilizēšanā un globālās ekonomikas atveseļošanā.
Ķīnas Nacionālais statistikas birojs paziņoja, ka Ķīnas IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 0,4 procentiem pēc 4,8 procentu pieauguma pirmajā ceturksnī, savukārt pirmajā pusgadā tas pieauga par 2,5 procentiem.
“Ķīnas stabilajai ekonomikas izaugsmei un tās ekonomiskajai pārveidei ir nepieciešams arī Eiropas tirgus un tehnoloģiju atbalsts,” sacīja Je.
Raugoties nākotnē, Je pauda rožainas domas par sadarbības perspektīvām starp Ķīnu un ES, īpaši tādās jomās kā zaļā attīstība, klimata pārmaiņas, digitālā ekonomika, tehnoloģiskās inovācijas, sabiedrības veselība un ilgtspējīga attīstība.
ES ir kļuvusi par Ķīnas otro lielāko tirdzniecības partneri, pirmajos sešos mēnešos divpusējās tirdzniecības apjomam sasniedzot 2,71 triljonu juaņu (402 miljardus ASV dolāru), paziņoja Muitas ģenerālpārvalde.
Pēdējās dienās, stagflācijas spiedienam un parāda riskiem aptumšojot izaugsmes perspektīvas, eirozonas pievilcība globālajiem investoriem ir mazinājusies, un pagājušajā nedēļā eiro pirmo reizi 20 gadu laikā nokritās līdz paritātei pret dolāru.
Hainanas Universitātes "Joslas un ceļa" pētniecības institūta dekāns Lians Haimings sacīja, ka vispārpieņemts uzskats ir tāds, ka par katru 1 procentpunkta kritumu eirozonas ekonomiskajās prognozēs eiro vērtība pret dolāru kritīsies par 2 procentiem.
Ņemot vērā tādus faktorus kā eirozonas ekonomikas lejupslīde, enerģijas trūkums ģeopolitiskās spriedzes apstākļos, augstie inflācijas riski un importēto produktu cenu pieaugums vājāka eiro dēļ, viņš teica, ka tas atstās iespēju, ka Eiropas Centrālā banka varētu pieņemt stingrāku politiku, piemēram, paaugstināt procentu likmes.
Tikmēr Liangs brīdināja arī par gaidāmo spiedienu un izaicinājumiem, sakot, ka eiro kurss pret dolāru turpmākajos mēnešos varētu noslīdēt līdz 0,9, ja pašreizējā situācija turpināsies.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Liangs sacīja, ka Ķīnai un Eiropai vajadzētu stiprināt sadarbību un izmantot savas salīdzinošās priekšrocības tādās jomās kā trešo pušu tirgu sadarbības attīstīšana, kas dos jaunu impulsu ekonomikai.
Viņš arī sacīja, ka abām pusēm ieteicams paplašināt divpusējo valūtas maiņas darījumu un norēķinu apjomu, kas palīdzēs novērst riskus un veicināt divpusējo tirdzniecību.
Minot riskus, ar kuriem ES saskaras augstā inflācija un ekonomikas recesija, kā arī Ķīnas nesenos pasākumus, lai samazinātu ASV parāda portfeli, Ķīnas Bankas pētniecības institūta pārstāvis Je sacīja, ka Ķīna un ES varētu vēl vairāk stiprināt sadarbību finanšu sektoros, tostarp sakārtoti atverot Ķīnas finanšu tirgu.
Je teica, ka tas pavērs jaunus tirgus investīciju kanālus Eiropas iestādēm un piedāvās vairāk starptautiskās sadarbības iespēju Ķīnas finanšu iestādēm.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 23. jūlijs